Par A.Čaka dzeju:
Čaks tiek dēvēts par pilsētas dzejnieku, ielas puiku
Dzeja ir īpaša ar savām noskaņām un neparasto tēlainību.
Dzeja ir tieša un konkrēta
Čaka dzejā galvenokārt aprakstīts, kāda ir dzīve pilsētā un par kādiem tā pārtaisa vai jau no bērnības izaudzina cilvēkus
Viņš lieto gan klasisku pantmēru, akcentēto pantmēru, gan arī brīvo pantu
Čaka daiļradē ir dzejoļi, kuros ir četrrindiņu pantiņi, bet ir arī tādi, kur izmantotas lauztās rindas
Daudzi no dzejoļiem ir pārveidoti par populārām dziesmām
Var pat teikt, ka nav dzejoļu ar atskaņām vai arī to ir ļoti maz
Galvenais dzejas tēls : pilsēta
Viņa dzejā galvenā tēma bija pilsēta. Čaks bija pirmais latviešu rakstnieks, kura darbos tik izteikti jūtama pilsētas tēma, salīdzinot ar agrāko latviešu literatūru, kurā vairāk aprakstīti lauki vai mazi ciemati.
Šī dzeja aizskāra tēmas un tēlus, kas iepriekš nebija attēloti latviešu dzejā - pilsētas nakts dzīvi, bezpajumtniekus, prostitūtas, nabadzību un pat ūdens noteku cauruli.
Savos darbos Čaks parāda savu dziļo mīlestību uz Rīgu tādu, kāda tā ir. Rīga gan nav vienīgā tēma Čaka dzejā - viņš ir rakstījis arī romantisku dzeju, kas veltīta 1. Pasaules kara latviešu strēlniekiem. …
