Ērču encefalīts

Personām, kas pēc ērces koduma inficējušās ar ērču encefalīta vīrusu, 1-3 nedēļu laikā var novērot gripai līdzīgus simptomus (paaugstinātu temperatūru, galvassāpes un sāpes ķermenī), kas saglabājas apmēram vienu nedēļu. Pēc tam seko izveseļošanās, vai arī vīruss izplatās smadzenēs un smadzeņu apvalkos. Šādos gadījumos novēro augstu temperatūru, stipras galvas sāpes, spranda stīvumu, vemšanu, reiboņus un smagu vispārējo stāvokli.


Ērču encefalīta diagnozi apstiprina ar specifisku antivielu klātbūtnes noteikšanu asinīs un spinālā šķidrumā. Ērču encefalītam nav specifisku ārstēšanas metožu (antibiotikas šajā gadījumā nepalīdz). Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei.

Klīniskā aina
Raksturīga ar divfāzu (divviļņu) gaitu. Slimība var norisēt drudža, meningeālā un perēkļainā formā. Tikai tresdaļai cilvēku pec inficētas ērces kodiena rodas meningīts (30%) vai meningoencefalīts (6%).
Divām trešdaļām pacientu (64%) simptomi naparādās vispār vai arī vēro tikai pirmajā vilnī raksturīgāš izpausmes. Slimība parasti noris akūti.
Ļoti retos gadījumos vērojama progredienta norise. Progredientu formu gadījumos slimība gadu un pat desmitiem gadu laikā lēni progresē, radot proksimālas parēzes un paralīzes (galvenokārt cieš plecu, un retāk, iegurņa joslas muskulatūra).

Terapija
Ekektīvas etioloģiskas terapijas nav. Daudzos literatūras avotos ieteikts izmantothomoloģisko poliglobulīnu, kā arī interferona preperātus. Smagos gadījumos pacientiem lietojama intensīvā terapija.
…