1. nodaļa. Bibliotēkzinātnes jēdziens un vēsturiskā attīstība
Bibliotēkzinātne ir zinātniska disciplīna, kas pēta bibliotēku kā institūciju darbību, funkcijas un nozīmi sabiedrībā. Tā apvieno teorētisku skatījumu uz informācijas un zināšanu apriti ar praktiskiem jautājumiem par dokumentu uzkrāšanu, kārtošanu, saglabāšanu un pieejamību lietotājiem. Lai gan mūsdienās bibliotēkas tiek cieši saistītas ar modernām tehnoloģijām un digitālajiem resursiem, to saknes meklējamas senatnē, kad cilvēki pirmo reizi sāka apzināti apkopot un saglabāt rakstīto vārdu.
Senākās bibliotēkas radās Mezopotāmijā un Ēģiptē, kur māla plāksnītes un papirusa ruļļi tika rūpīgi sakārtoti un uzglabāti tempļos. Šīs krātuves kalpoja valdniekiem, priesteriem un ierēdņiem, bet tajās bija arī pirmie mēģinājumi organizēt informāciju. Slavenākā senās pasaules bibliotēka – Aleksandrijas bibliotēka – simbolizēja cilvēces vēlmi apkopot visus tā laika zināmos darbus vienuviet. Lai gan tā tika iznīcināta, ideja par bibliotēku kā universālu zināšanu glabātuvi turpināja attīstīties.
…
