-
Baltu mitoloģija un reliģija
Summaries, Notes10 Occultism, Esoterism, Religion, History, Culture
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 4 | |
| 1. | Baltu mitoloģija un reliģija | 4 |
| 1.1. | Latviešu mitoloģija | 5 |
| 1.2. | Lietuviešu mitoloģija | 9 |
| 1.3. | Prūšu mitoloģija | 11 |
| 2. | Secinājumi | 13 |
| 3. | Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Pastāvēja dievību panteons, kurā dominēja trīs galvenās dievības: Parkūns, Patrimps, Patuls. Patrimps- jaunības, auglības, labas veiksmes dievs, attēlots kā līksms jauneklis ar vārpu vainagu galvā. Viņa tēla priekšā atradies pods ar dzīvu zalkti iekšā. Parkūns- dabas parādību un taisnīguma dievs, attēlots kā bargs pusmūža vīrs ar liesmu kroni. Viņa tēla priekšā devusi svēt+ā uguns, kas uzturēta dienu un nakti. Patuls- miroņbāls sirmgalvis ar līķautu ap galvu- bijis nāves un mirušo valstības- pazemes valdnieks. Viņa tēla priekšā atradušies cilvēka, zirga, govs gaalvaskausi. Patrimpa, Parkūna un Patula izskats un funkcijas atbilst trim galvenajām norisēm dabā un cilvēka dzīvē — dzimšanai/augšanai, briedumam, vītumam/nāvei. Šo norišu nemitīgā atkārtošanās veido pasaules dzinējspēku, mūžīgo kustību caur pārmaiņām.…
Mitoloģijai katras tautas kultūras vēsturē, tās izveidē senatnē un izpētei mūsdienās ir ļoti būtiska nozīme. Gan savas, gan citu tautu mentalitātes veidošanās sarežģītajā procesā, gan tā norises izpratnē un etniskās savdabības noskaidrošanā. Tā liecina par tautas domāšanas, pasaules izpratnes attīstību, par poētiskās domas un praktiskās realitātes savstarpējo nosacītību,par metaforiskās izteiksmes savdabības izveidi. [2; 4] Tikai mūsdienās diemžēl nav sarakstīti iespaidīgi darbi par baltu mitoloģiju un reliģiju, pētniekiem nav izdevies atklāt visus senos noslēpumus. Ir tikai atsevišķiem reliģijas avotiem veltītas monogrāfijas, tautas mutvārdu daiļrades krājumi un V. Manharta uzkrātie vēstures avoti. Baltu reliģija bija politeiska, cilvēki ticēja vairākiem dieviem. [1; 176] Un arī reliģiju vēsturē jau kops seniem laikiem svarīga loma ir bijusi debesīm. Sākotnēji arī Dievs nozīmēja debesis. Un arī senatnē cilvēki debesīm uzticējās, zināja, kādi darbi noteiktā laikā jādara, kādi svētki jāsvin.[4;]
