-
Transporta ekonomika
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Ievads | 2 |
2. | Transporta veidi | 3 |
2.1. | Šoseju transports | 3 |
2.2. | Dzelzceļa transports | 5 |
2.3. | Cauruļvadu transports | 6 |
2.4. | Aviācijas transports | 8 |
2.5. | Iekšējo ūdeņu transports | 9 |
2.6. | Jūras transports | 10 |
2.6.1. | Ostas | 14 |
3. | Secinājumi | 15 |
1. | Kuģa tehniskie ekspluatācijas rādītāji | 18 |
2. | Aprēķini | 19 |
2.1. | Reisa ilgums | 19 |
2.2. | Izdevumi ekipāžas uzturēšanai | 20 |
2.3. | Materiāli tehniskās apgādes aprēķins | 22 |
2.3.1. | Kuģa materiālu izmaksas | 23 |
2.3.2. | Izdevumi materiāli tehniskajai apgādei | 24 |
2.3.3. | Saldēšanas iekārtu izdevumi | 25 |
2.4. | Ostu nodevas, navigācijas un aģentēšanas izdevumi | 26 |
2.5. | Tiešie izdevumi | 26 |
2.6. | Netiešie izdevumi | 27 |
2.7. | Pārējie izdevumi | 27 |
2.8. | Pašizmaksa | 27 |
2.8.1. | Laika frakta pašizmaksas | 28 |
2.9. | Ienākumi | 28 |
2.9.1. | Peļņas aprēķins laika fraktam | 28 |
2.10. | Kuģa finansu darbības novērtējums | 29 |
2.10.1. | Ienākumu līmenis | 29 |
2.10.2. | Faktiskā rentabilitāte | 29 |
2.10.3. | Fondu atdeve | 29 |
2.10.4. | Atmaksāšanas termiņš | 30 |
3. | Secinājumi | 30 |
Secinājumi
Šodien mērķis tranzīta attīstībai ir panākt vienmērīgu un stabilu tranzīta kravu apjomu pieaugumu un maksimāli palielināt tranzīta kravu pievienoto vērtību. Tas ir pietiekami piesardzīgi izvirzīts mērķis. Tomēr tas atbilst reālajai situācijai reģionā, reālām starptautisku ekspertu izstrādātām prognozēm, mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm un strauji pieaugušās konkurences apstākļiem.
Kā jaunai ES dalībvalstij Latvijai ir iespēja nepastarpināti piedalīties Eiropas Savienības politikas veidošanā un pilnvērtīgi iesaistīties Eiropas Savienības starptautiskās tirdzniecības aktivitātēs.
Pēdējā laikā tranzīta pakalpojumu attīstībā paveikts ļoti daudz. Transporta likumdošana Latvijā pilnībā saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Galvenie transporta infrastruktūras objekti iekļauti TEN tīklā, kurā arī tiek ieguldītas lielākās investīcijas, tai skaitā lielākā daļa Eiropas Savienības sniegtās finansiālās palīdzības. Ļoti būtiski darbi paveikti muitas likumdošanas saskaņošanā ar Eiropas Savienības prasībām. Milzīga reforma veikta attiecībā uz veterināro, fitosanitāro un sanitāri higiēnisko kravu kontroli tranzīta kravām. Ir panākts Eiropas Savienības atbalsts jaunu robežkontroles punktu izveidošanai ostās un uz dzelzceļa. Aktīvi iesaistāmies visās būtiskajās starptautiskajās aktivitātēs attiecībā uz naftas tranzīta jautājumiem pa maģistrālajiem cauruļvadiem. Esam pievienojušie INOGATE jumta līgumam, regulāri piedalāmies Eiropas Enerģētikas hartas Tranzīta protokola izstrādē, aktīvi līdzdarbojamies Ziemeļu dimensijā, kurā esam iesnieguši pavisam konkrētus projektus tranzīta veicināšanai. Izveidots investīcijām pievilcīgs nodokļu režīms Latvijas ostās. Izveidots konteinervilciens „Baltika – Tranzit”, kurš savieno Baltijas valstu ostas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
2004.gadā ir izstrādās Transporta informācijas sistēmu attīstības vadlīnijas, kas nosaka turpmākās attīstības tendences modernu tehnoloģiju ieviešanai transporta nozarē.
Īpaši svarīgi ir piedāvāt savas tranzīta iespējas Eiropas Savienības apgādē ar energoresusrsiem. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts kļūst vēl atraktīvāka investīciju piesaistē. Tādēļ ļoti aktīvi jāstrādā pie tranzīta kravu pievienotās vērtības paaugstināšanas. Šī ir unikāla iespēja Latvijai veidot apstrādājošo rūpniecību mūsu lielākajos tranzīta objektos – ostās. Tikpat svarīgi ieņemt vadošās pozīcijas loģistikas centru izveidē Baltijas valstu vidū. Mums ir tam visi loģiskie priekšnosacījumi. Līdztekus transporta attīstības tendencēm Eiropas Savienībā, jāizveido pievilcīga kombinētā transporta sistēma. Tas skar gan likumdošanu, gan arī infrastruktūru. Esam sākuši aktīvu sadarbību ar Austrumu valstīm ar mērķi piesaistīt tranzīta kravas Latvijas ostām. Tuvākajā nākotnē plānots parakstīt nolīgumu ar Ķīnas Tautas Republiku par sadarbību dzelzceļa jomā, konkrēti pagarināt konteinervilcienu „Baltika – Tranzit” līdz Ķīnai.
Tālākās perspektīvās Latvijas tranzīta attīstība ļoti lielā mērā ir atkarīga no tā, kā attīstīsies sadarbības valstis, galvenokārt – Krievija. Ja Krievija turpinās savas tautsaimniecības reformas tirgus ekonomikas virzienā tikpat strauji kā līdz šim un stratēģiski svarīgu lēmumu pieņemšanā ekonomiskie nosacījumi gūs noteicošo lomu, tā iestāsies Pasaules tirdzniecības organizācijā un Enerģētikas Hartas procesos; ja tikpat strauja attīstība būs tādās valstīs kā Kazahstāna un arī citās NVS valstīs, Latvijas tranzīts neizbēgami turpinās attīstīties. Latvijai nākotnē jākļūst par tādu pašu svarīgu partneri Krievijai un citām valstīm Austrumos kāda ir Nīderlande Vācijai.
…
Studiju darbs transporta ekonomikā. Teorētiskā daļa - transporta veidi. Prakstiskā daļa - kuģa izmaksu aprēķināšana. Jūras transports realizē galvenokārt ārējas tirdzniecības krāvu pārvadājumus, kā arī pārvada citvalstu fraktētāju krāvu. Abos gadījumos viņš realizē transporta pakalpojumu eksportu un izpildi svarīgo funkciju: pievērst ārvalstu valūtu un investīcijas. Priekšrocības: Iespēja nodrošināt masveida iekš- un starpkontinentālu krāvu pārvadājumus; Praktiski neierobežota izlaišanas iespēja jūras ceļiem Relatīvi neliels degvielas un enerģijas patēriņš uz produkcijas vienību Iespēja izmantot augstekonomisko floti ar lielo krāvnesību (līdz 5000 t. tonnāža), kas dod relatīvi zemu pārvadājumu pašizmaksu