Reiz dzīvoja maza naudiņa, ko sauc par Santīmiņu! Viņš dzīvoja vecā naudas makā... Kad maciņš paveras – un līdz ar gaismas stariņu makā ieslīdēja sidraba lats! Santīmiņš ļoti nopriecājās, ka saticis draugu, jo naudiņām patīk turēties kopā.
Lats pastāstīja santīmiņam par kādu jauku māju, ko sauc par Krājbanku. „Padomā, cik tur daudz latu un santīmu,” viņš teica, „un cik tur jautri tiem iet! ! Tur tie satiek cilvēkus, ceļo no cita pie cita, vai arī ērti iekārtojas kādā kontā!” „Es arī gribu tur nokļūt, krājbankā,” teica Santīmiņš. „Palūgšu Mārītei...”…
