Vecvārdi
Vārds dzīvo tik ilgi, kamēr to lieto. Valodas vārdu krājumā noris nepārtraukta attīstība. Daļa vārdu pamazām kļūst nevajadzīgi un zūd, daļa – nāk klāt. Notiekot šīm pārmaiņām, rodas vecvārdi un jaunvārdi. Par vecvārdiem sauc vārdus, kas agrāk bijuši parasti, bet ko mūsdienās lieto reti vai nelieto nemaz. Visvairāk ir tādu vecvārdu, kuri apzīmē jēdzienus, kas saistās ar agrāku laiku sabiedrisku iekārtu, piemēram, goba (nodevas), vagars, muiža, klaušas, draudze u.c. Šādus vārdus sauc par historismiem.
1.Kamieši – pleci
Tēvam kamieši sāpēja tik ļoti, ka viņš nevarēja atliekt galvu.
2.Nēzdogs – kabatlakats
Ieva ietina savā nēzdogā pāris sviestmaizes, kuras vēlāk aiznesa Jurim.
3.Avs – aita
Pēteris bija gaužām bēdīgs par to, ka viena avs no viņa lielā pulka bija nez kur noklīdusi.
4.Zītars – dzintars
Pastaigājoties gar jūras krastu, Laimonis atrada zītara gabaliņu, kurš saulē laistījās spožāk par zeltu.
5.Diet – dejot
Šī bija brīnišķīga zaļumballe, tā vien gribējās diet visu nakti.…
