Aleksandra Čaka daiļrade ir urbāniska, viņš ļoti daudz savā dzejā apdzejo pilsētu, tās dažādos tēlus, piemēram, dzejoļos “Ielām”, “Kioski”, “Izkārtnes”. Dzejnieks daudz apdzejo arī priekšmetus, kas liekas it kā ļoti ikdienišķi un reizēm šķiet pat, ka tos nav iespējams apdzejot, taču Aleksandrs Čaks šos tēlus padara īpašus, viņš ar savas dzejas varenību katram ir notēlojis šī niecīgā, ikdienišķā priekšmeta vienvērtību, piemēram, dzejolī “Ūdens noteku caurule”, kur dzejnieks šo ūdens noteku cauruli nosauc par “savas zēnības pirmo mūzikas instrumentu”, to salīdzina arī ar puķēm: “Kamdēļ tu esi tik tieva un kalsnēja kā manas istabas puķes”. Aleksandra Čaka dzejā ir liela tēlu daudzveidība, jo viņa darbos ir daudz pretstatu, piemēram, tādas pretpasaules kā pilsētas tēli un zaļās nomales tēli vai arī ormaņa tēls un auto tēls. Dzejā Aleksandrs Čaks apdzejo arī sievietes tēlu, ko dzejnieks ļoti ciena un apbrīno.…
