-
Pedagoģisko konfliktu cēloņu analīzes un atbilstoša izturēšanās stila (taktikas) izmantošanas nozīme pedagoģiskās saskarsmes pilnveidošanā
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Konflikts, tā veidi | 4 |
| 3. | Konflikta cēloņi | 5 |
| 4. | Konfliktu atrisināšanas vērtība | 6 |
| 5. | Uzvedības taktikas konfliktu situācijā | 8 |
| 6. | Pedagoģiskās prakses atskaite | 11 |
| 7. | Kopsavilkums | 14 |
| 8. | Literatūras saraksts | 15 |
Gatavojoties rakstīt šo referātu un iepazīstoties ar šim darbam piedāvātajām tēmām, man uzreiz bija skaidrs, ka rakstīšu par konfliktiem – pedagoģisko konfliktu cēloņiem un tiem atbilstošas izturēšanās stila izvēli, tā nozīmi pedagoģiskās saskarsmes veidošanā. Kāpēc tieši šāda izvēle? Iespējams, tāpēc, ka reiz man pašai kā studentei nācies piedzīvot ļoti nepatīkamu konfliktu ar kādu augstskolas pasniedzēju. Šī konflikta dēļ pat nopietni apsvēru iespēju pārtraukt studijas attiecīgajā mācību iestādē, jo izrādījās, ka mūsu domstarpības nav atrisināmas. Kad studēju jau 4. kursā, gadījās tā, ka vairāku no manis neatkarīgu apstākļu sakritības dēļ man no augstskolas tiešām bija jāatsakās. Saprotams, tas bija sāpīgi, tomēr jutos arī atvieglota – man vairs nebūs jākontaktē ar minēto pasniedzēju! Un tas tiešām mani darīja ļoti priecīgu. Tātad, pamatojoties uz manis pašas rūgto pieredzi un to, ka gatavojos kļūt par pedagogu, vēlējos pievērsties šai tēmai – lai, iespējams, saprastu, izprastu un iemācītos pati neatkārtot citu un arī savas reiz jau pieļautās kļūdas. Protams, es nevarēšu izskatīt šo man interesējošo tēmu tik pamatīgi un dziļi kā es to vēlētos, jo darba apjoms ir ierobežots, tāpēc centīšos koncentrēti izskatīt konfliktu, tā būtību, cēloņus, atrisināšanas vērtību un uzvedības taktiku konflikta situācijās.
Kā pedagoģiskās prakses atskaites darbu es arī izvēlējos šo jau augstāk pieminēto pašas konfliktu. Tā kā tas notika augstskolā starp studenti un pasniedzēju, un tā risināšanā tika iesaistītas arī citas personas – attiecīgās fakultātes dekāne un studentu pašpārvalde, domāju, ka tas ir lielisks un analīzes vērts piemērs. Turklāt esmu personīgi ieinteresēta šīs konfliktsituācijas analīzē. Lai tiktu galā ar šo uzdevumu, kā teorētisko bāzi izvēlējos sekojošus literatūras avotus - S.Omārova “ Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija.”, A.Vorobjovs “Sociālā psiholoģija”, N.L. Geidžs, D.C. Berliners “Pedagoģiskā psiholoģija”.
…
“Konflikti ir daļa no dzīves – būtībā tie ir pat nepieciešami, lai rastos tuvība.” (Bidalfa Š., Bidalfs S., 92).”Konflikts ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme.” (Saskarsme audzēkņiem, 1999., 197). “..par konfliktu sauc mijiedarbības subjektu nesavienojamu ideju, interešu, vērtību, pozīciju un darbību sadursmi”(Vorobjovs A., 2002., 304). Tātad konflikts ir dažādu cilvēku atšķirīgu viedokļu cīņa, pretruna. Bet konflikta iemesls var būt arī tīri pragmatisks, kad tā pamatā ir emocijas, konfliktējošo personiska nepatika vienam pret otru – pret personības raksturojumu, tā izpausmēm – šie ir vissarežģītākie konflikti, jo parasti te izdarītie secinājumi par otra personu ir pārspīlēti, bieži pat objektīvi nepamatoti.
