Ebreju mitoloģijā gandrīz vispār nav mītu šā vārda tiešajā nozīmē. Un tomēr tiek uzskatīts, ka ebreju mitoloģijas devums cilvēces kultūra ir milzīgs :
Pirmkārt, tā ir triju pasaules reliģiju – jūdaisma, kristietības un islāma – būtisks komponents, otrkārt, tās tēmas un personāži gadu simteņiem tiek izmantoti literatūrā, mūzikā un mākslā.
Vecās Derības bībeliskā mitoloģija runā par cilvēka un zemes sākotnējo vienotību, jo Ādams ticis radīts no zemes pīšļiem. ‘’Un Dievs, tas Kungs, izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu, tā cilvēks kļuva par dzīvo būtni’’
[1. Mozus 2:7 ] Ar to tika uzsvērts, ka gan zeme, gan arī pats cilvēks ir Dieva radība, kuram tiek dāvāta dvēsele. Cilvēks ir zemes būtne- gan savā miesiskā, gan dvēseliskā aspektā, un viss viņā ir Dieva noteikts, Bībeliskais izteikums ‘’ viss ir miesa’’ pauž ne tik daudz cilvēka vājumu, cik to, ka viss viņš ir radīts – gan miesa, gan dvēsele.…
