VX. gadsimta beigās un XVI. gadsimta sākumā, vairums Eiropas valsts piedzīvoja nebijušu uzplaukumu. Visur būvēja jaunas manufaktūras, kas ražoja dažādas preces, atdzīvojas tirdzniecība un parādās lielas tirdzniecības savienības un kompānijas. Panākumi zinātnē un jauni ģeogrāfiskie atklājumi izmanīja cilvēka priekšstatu par apkārtējo pasauli. Paīstam liels apvērsums notiek filozofijā un mākslā. Meklējot ideālu, cilvēki pievēršas Antīkās Grieķijas un Romas kultūrai. Tā, viduslaiku beigās atdzīvojas agrāk aizmirstā varenā kultūra, kopā ar kuru pārvēršas arī cilvēku sabiedrība, kas ienāk jaunajā ērā, kas saucas – Renesanse.
Renesanse palīdzēja cilvēkiem iemācīties vērtēt zemes dzīves priekus, cilvēki citādi sāka skatīties uz dabu, pasauli, sabiedrību un uz sevi. Viduslaiku beigās parādās cilvēki kas atteicās no viduslaiku viedokļa par cilvēku ka tādu, par cilvēka dzīvi un apkārtējo pasauli. Šie cilvēki saucas humānisti. Humānisti slavē cilvēku , viņa prātu, viņa ķermeņa skaistumu un dzīvi uz zemes. Šie uzskati kļūst par pamatsižetu to laiku mākslai, literatūrai, arhitektūrai, mūzikai. Humānisti gribēja pievērst lielāku uzmanību cilvēka personībai.
Tātad XV. – XVII. g. kļuva par agrā kapitālisma, zinātnes un mākslas attīstības laiku. Tieši tolaik parādās idejas par cilvēka pamattiesībām.…
