„Indiešu kultūras pamatā bija reliģija. Tas noteica arī audzināšanas mērķi- gatavošanos aizkapa dzīvei. Liela nozīme bija kastām.” 3 „Seno indiešu dalīšanās kastā, ko pauda hinduisms, reliģiski un juridiski noteica dažādiem sabiedrības slāņiem atšķirīgu audzināšanu un izglītošanu:
Brahamņu (priesteru) audzināšanas galvenos komponentus veidoja tikumiskā skaidrība un taisnīgums;
Kšatriju (militārās aristokrātijas)- vīrišķība un drosme;
Vaisju (tirgotāji, zemkopji, lopkopji)- darba mīlestība;
Šūdru (kalpotāji, amatnieki)- paklausība.
Trijām augstākajām kastām izglītība bija obligāta. Tas sākumu iezīmēja upanjanas (otrās dzimšanas) ceramonija- iesvētīšana skolēna kārtā.” 2 tradicionāli tika uzskatīts, ka triju augstāko varnu pārstāvji „piedzima otrreiz” caur iesvētīšanas rituālu, kad viņi ieguva arī īpašu atšķirības zīmi- muņdža zāles šķiedras auklu. …
