-
Temperamenta tipi
Evaluated!
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Jēdziena „temperaments” attīstība līdz mūsdienām | 4 |
| 2. | Kas ir temperaments | 5 |
| 3. | Mans temperaments | 6 |
| 3.1 | Holeriķis | 6 |
| 3.2 | Melanholiķis | 6 |
| 3.3 | Flegmatiķis | 7 |
| 3.4 | Sangviniķis | 7 |
| 4. | Manas temperamenta īpašības un to atbilstība temperamenta tipiem | 8 |
| 4.1 | Kā man pilnveidot savu temperamentu | 8 |
| Secinājumi | 9 | |
| Izmantotā literatūra | 10 | |
| Pielikums | 11 |
Priekšstats par temperamentu ir pats senākais psiholoģijā no visiem, tam jau ir divus ar pusi tūkstošus gadu ilga vēsture. Jēdzienu „temperaments” ieviesa sengrieķu ārsts un filozofs Hipokrats [3;10]. Hipokratu interesējušas atšķirības cilvēku uzvedībā, pārdzīvojumos, izturēšanās stilā un viņš mēģinājis arī to izskaidrot un iedalīt cilvēkus pēc viņu temperamentiem, katram temperamentam dodot apzīmējumu. Šie apzīmējumi tiek izmantoti arī mūsdienās. Tie ir : melanholiķis, holēriķis, sangviniķis un flegmatiķis. Hipokrats domāja, ka šo cilvēku atšķirīgo uzvedību nosaka īpašu šķidrumu vai īpašu vielu klātbūtne organismā. Tas šķidrums vai viela, kura cilvēka organismā ir pārsvarā, nosaka viņa temperamenta tipu. Pēc šo hipotētiski pieņemto vielu apzīmējumiem tika doti nosaukumi arī temperamentiem. Holeia sengrieķu valodā nozīmē žults. Tātad pēc Hipokrata domām, holeriskā temperamenta tipā noteicošā viela ir žults. Melan – holeia tulkojumā nozīmē melnā žults. Tātad melanholiskā temperamenta tipā noteicošā viela ir melnā žults. Phlegma tulkojumā nozīmē limfa, to var raksturot arī kā staipīgu šķidrumu. …
