-
"Lauku" kultūra, "pilsētas" kultūra
Starp citu, ir pierādīts, ka cilvēki laukos ātrāk atrod sev otrās pusītes, un nekrāpj viņas. Ja atrod tad lielākoties tā esot īstā un tā vienīgā, bet pilsētā, meklēšana bieži vien izvēršas gadu gados, un tās īstās vienīgās ar katru dienu kļūst ar vien vairāk un vairāk.
Īstenība man šķiet, ka ir tā, ka “lauku” un “pilsētas” kultūrai ir ļoti daudz atšķirības, bet tam ir arī daudz iemeslu, kaut vai tie paši dzīves apstākļi, kā jau zinām, ka apkārtējā vide veido cilvēkus, un šīm kultūrām apkartēja vide atšķiras. Ja “lauku” kultūras cilvēku mēģinātu iedzīvot “pilsētas” kultūra man šķiet, ka tas būtu mazliet vieglāk nekā to izdarīt otrādāk. Pilsētas kultūrai var pielāgoties vieglāk ,jo tu nemanot vari nodibināt vajadzīgos sakarus, katru dienu notiek kas jauns, saistošs, tajā plūsmā cilvēks ,ja spēj tikt iekšā tad spēj arī pielāgoties “pilsētas” kultūrai. Ar “lauku” kultūru būtu savādāk, jo tā ir veidota gadu gados, tur visi par otru visu zina, tāpēc tur būt “jauniņajam” ienācējam ir mazliet grūtāk, bet arī nav neiespējami, kā saka, ja labi grib, tad visu var.
…
Jebkura sabiedrībā ir vairākos slāņos, daži no tiem ir izteikti, daži mazāk izteikti, tā ir arī Latvijā, ko es arī apskatīšu. Latvijā ir daudz lielu pilsētu, kā arī ciematu, kuriem kultūra atšķiras no tādām vietām, kas arī Latvijā nav nemaz maz, tie ir lauki, bet patiešām dziļi lauki. Ir vietas, kuras dēvē par laukiem, bet tas ir tikai tāpēc, ka tur nav pilsētas statuss, bet ir ļoti augsta attīstība. Šajā salīdzinājumā es apskatīšu tieši pilsētnieku un lauku, dziļo lauku, kur patiešām var saskatīt krasas attiecības starp kultūrām. Tas ir tikai normāli, ka vienā vēsturiskajā teritorijā pastāv vairākas kultūras, tā tam arī ir jābūt, jo nevar jau būt tā, ka visi cilvēki ir vienādi, ar vienādām interesēm, ar vienādiem dzīves apstākļiem, mērķiem.
