Autors neraksta par fotogrāfiju klasiskā izpratnē tā, kā pierasts citās grāmatās par fotogrāfijām un fotografēšanu (kur bieži vien tiek aprakstīts tas, ko fotogrāfs gribējis ielikt savā darbā, ar ko gribējis uzrunāt skatītāju), viņš aplūko to no skatītāja un no cilvēka, kuru fotografē skatupunkta.
Rolāns Bārts neapskata fotogrāfiju kā mākslu, tā viņam ir skatījuma vai drīzāk pat lasījuma, nevis mākslas veids, pat ja tas ir slavena mākslas fotogrāfa darbs.
R.Bārts mazāk analizē lietas, ko redz fotogrāfijā, bet vairāk pievēršas tam, ko jūt skatoties uz attēliem, kādas emocijas tie viņā rada – patīk vai nepatīk, aizrauj, saviļņo vai gluži pretēji, atstāj vienaldzīgu. …
