Vācu autors Fridrihs Šillers 1780. gadā pēc kādas noveles motīviem uzrakstīja savu pirmo drāmu „Laupītāji”. Pēc diviem gadiem notika šīs lugas pirmizrāde, kuru autors noskatījās neviena nepazīts, jo sākotnēji viņš šo lugu publicēja bez sava vārda. Taču šīs lugas strauji pieaugošā popularitāte Vācijā pamudināja viņu publicēt šo darbu otro reizi ar savu vārdu. Katra šīs lugas popularitāte bija kā [vētraina manifestācija, kas pulcēja galvenokārt studentu auditorijas. Šis jaunā Šillera darbs ir viena no nozīmīgākajām „vētras un dziņu” ( jauno dzejnieku kustība) laika drāmām ar sociālu un politisku skanējumu. ]1 Drāmu caurvij naids pret tirāniju, protests pret cilvēka cieņas pazemošanu, pret feodālo sabiedrisko iekārtu.
Luga stāsta par diviem brāļiem Kārli un Franci, kas ir viena kunga dēli. Luga atspoguļo Franča tiekšanos pēc naudas un varas, tādejādi pamudinot nopelnot savu brāli Kārli tēva acīs. Autors šos tēlus izteikti pret nostāda- cēlais Kārlis, ļaunais, zemiskais, cietsirdīgais Francis, kurš ar intrigu palīdzību cenšas iegūt gan varu, gan Kārļa mīļoto meiteni Amāliju. Franča intrigu rezultātā , Kārlis, juzdamies nesaprasts un no ģimenes izraidīts, saceļas pret sabiedrību, kļūstot par laupītāju bandas vadoni, lai cīnītos pret netaisnību un apspiestību. …
