-
Piedot vai atriebt. Raiņa luga "Jāzeps un viņa brāļi"
Jāzeps nemitīgi pārdomā savu būtību – vai viņš ir vispār spējīgs atriebties, būt līdzīgs brāļiem:
Vai ļauna teikt par labu? Ļaunam tapt?
Nē, ļaunu ņemt un vērst par labu, tas ir piedot,
Jo citād’ zvēri aprīs cilvēkus
Un cilvēcība noliegs pati sevi.
Tomēr viņā ir mīlestība pret tēvu un brāļiem un tā pārspēj viņa vēlmi atriebties. Pat uzzinot par Dinas likteni, Jāzeps atrod sevī spēku piedot.
Jāzepa attieksme pret brāļiem ir pats galvenais šajā lugā – gan viņa mīlestība pret tiem, lugas sākumā, gan augstsirdība, lugas nobeigumā. Tas, ka Jāzeps spēj brāļiem piedot un šādā veidā iegūt savu dvēseles mieru ir galvenā doma, kuru vajadzētu uztvert lasītājiem. Manuprāt luga ir aktuāla vienmēr, jo savstarpēja nesaskaņa ģimenē, starp tuviem cilvēkiem vienmēr pastāv un ne tik bieži izdodas visu atrisināt piedodot, neatriebjoties.
…
Tēvs visu laiku viņu izcēlis un uz citu brāļu fona idealizējis, radot šķelšanos brāļu starpā. Nevienāda attieksme pret bērniem ir darījusi kaitējumu bērnu attiecībās un Jāzeps ticis atstumts. Tā kā Jāzepa māte ir bijusi tēva Jēkaba mīļākā sieva un nu ir mirusi, tad tēvs Jāzepā saskata sava mūža mīlestības atspulgu. Viņš tiek izlutināts un tēvs viņu atbalsta visā – arī viņa sapņos par valdīšanu, ar kuriem Jāzeps, labprāt, dalās ar brāļiem, tos pazemojot: Jūs visi stāvējāt še manā priekšā- Ikkatram zvaigzne pierē- tēvam saule- Un mīļai mātei mēness- un jūs visi- Jūs visi klanījāties man – trīs reizes. Jāzeps pats diemžēl nesaprot, ka liek brāļiem justies slikti ar savu attieksmi, bet arī tēvs neko nedara situācijas labošanai, bet tieši otrādi pastiprina to – piedodot Jāzepam viņa kļūmes, piemēram lopu nozaudēšanu, kā arī slavējot un uzdāvinot dārgus svārkus, ļaujot izvairīties no ierastajiem robustajiem vīriešu darbiem – lopu ganīšanas:

