Jāzeps nemitīgi pārdomā savu būtību – vai viņš ir vispār spējīgs atriebties, būt līdzīgs brāļiem:
Vai ļauna teikt par labu? Ļaunam tapt?
Nē, ļaunu ņemt un vērst par labu, tas ir piedot,
Jo citād’ zvēri aprīs cilvēkus
Un cilvēcība noliegs pati sevi.
Tomēr viņā ir mīlestība pret tēvu un brāļiem un tā pārspēj viņa vēlmi atriebties. Pat uzzinot par Dinas likteni, Jāzeps atrod sevī spēku piedot.
Jāzepa attieksme pret brāļiem ir pats galvenais šajā lugā – gan viņa mīlestība pret tiem, lugas sākumā, gan augstsirdība, lugas nobeigumā. Tas, ka Jāzeps spēj brāļiem piedot un šādā veidā iegūt savu dvēseles mieru ir galvenā doma, kuru vajadzētu uztvert lasītājiem. Manuprāt luga ir aktuāla vienmēr, jo savstarpēja nesaskaņa ģimenē, starp tuviem cilvēkiem vienmēr pastāv un ne tik bieži izdodas visu atrisināt piedodot, neatriebjoties.
…
