Autors ir īpaši pievērsis uzmanību detaļām – aprakstot kādu vietu vai situāciju, vienmēr tiek uzburta pilna aina, pievēršot uzmanību ne tikai objektiem, bet arī tēlu emocijām un iekšējiem pārdzīvojumiem. Teksts ir veidots sarunvalodas stilā, bieži lietotas metaforas, internacionālismi vai barbarismi.
Šī grāmata man lika aizdomāties par to, cik patiesībā cilvēks uz pasaules fona ir mazs un neaizsargāts. Cilvēkiem nav nekādas teikšanas par to, kas ar viņiem notiek un nav nekādas skaidrības par to, kas ir dzīves un pasaules jēga. Vienīgais, kas ir skaidrs - katrs pats izvēlas kā reaģēt un attiekties pret to, ko nav iespējams mainīt. Svarīgi ir būt par visu pateicīgiem, mīlēt savus tuvos arī dienās, kad viss ir kārtība un dzīvei atvēlētos gadus dzīvot pilnvērtīgi un ar skatu nākotnē.
…
