Ar „aukstā kara” pārtraukšanu Eiropas priekšā jau nebija draudu par karu starp blokiem NATO un VLO (Varšavas Līguma Organizācija). Cenšoties atrast atbildi uz situāciju, kas izveidojas „augstā kara” izbeigšanas rezultātā, 1991. gadā NATO pieņēma jaunu stratēģiju. Atbilde uz situāciju, kas rādījās VLO sašķelšanas rezultātā, bija ZASP (Ziemeļatlantiskās sadarbības padome) izveidošana, kuru vēlāk aizvietoja EAPP (Eiroatlantiskās partnerības padome) un PM („Partnerattiecības mieram”) idejas izvirzīšana. 1990.-1991. gados NATO uzsāka kara struktūru reorganizāciju, lai pielāgot tās jauniem uzdevumiem, saistītiem ar antikrīzes stratēģijas realizēšanu. NATO atbildīgas personas uzskatīja, ka savienības apvienoto militāro spēku kopskaits un kodolieroču daudzums var būt samazināts. Vienlaikus tika paredzēts paaugstināt militāro spēku mobilitāti, pilnveidot komandēšanas, kontroles, sakaru un izlūkošanas sistēmas, infrastruktūru un materiāli-tehnisko aprīkojumu, ņemot vērā jaunus uzdevumus antikrīzes noregulēšanas. Tādā veidā NATO demonstrēja, ka spējīga adaptēties jaunajai politiskai situācijai.…
