Daudzkāji.
Šīs posmkāju klases pārstāvjiem ķermenis sastāv no galvas nodalījuma un vidukļa nodalījuma.
Pie katra vidukļa posma ir pāris primitīvu ejkāju.
Daudziem daudzkājiem, piemēram, tūkstoškājiem, vidukļa posmi ir saplūduši.
Daudzkāji galvenokārt ir nakts dzīvnieki.
Dzīvo augsnē, zem dažādiem priekšmetiem, kritušās lapās, zem koku mizas u. c.
Daļa daudzkāju, piemēram, simtkāji, ir plēsīgi.
Pasaulē zināmas virs 13000 daudzkāju sugām, Latvijā konstatētas 39 sugas.
Vēži.
Šīs posmkāju klases pārstāvjiem ķermenis sastāv no 3 nodalījumiem – galvas, krūtīm un vēdera.
Daudziem vēžiem galvas posmi saplūduši ar krūtīm, veidojot galvkrūtis.
Ķermeni klāj vairāk vai mazāk ciets hitīna apvalks – čaula.
Vēžiem ir labi attīstīti maņu orgāni.
Vairākumam vēžu ir pāris salikto acu jeb fasetacis.
Viņiem ir 2 taustekļu pāri – antenulas un antenas.
Vēži lielākoties ir šķirtdzimuma dzīvnieki.
Vēži attīstās galvenokārt ar pārvēršanos – vienu vai vairākām kāpurstadijām.
Dzīvo pārsvarā ūdenī.
Zināmas arī parazītiskas sugas, piemēram, daļa airkājvēžu.
…
