-
Latvijas makroekonomikas attīstība
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kopumā ekonomiskā situācija Latvijā pēc krīzes uzlabojas, jo valstī attīstās preču un pakalpojumu ražošana. Jāsecina, ka IKP ir rādītājs, kas makroekonomisko situāciju ir attīstījis.
Kopš 2016. gada sākuma līdz 2018. gada nogalei Latvijā inflācijas līmenis bijis 7,6%. Secināms, ka inflācijas līmenis bijis stabils. Latvijas pašreizējā inflācija ir pieņemama – tā nav pārlieku zema vai pārlieku augsta. Tā ir atbilstoša apstākļiem, kāda valda ekonomikā. Inflācijas līmeņa paaugstināšanos veicinājis ne vien ražotāju cenu palielinājums, bet arī kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās.
Bezdarba līmenis Latvijā samazinās un nodarbinātība pieaug, tomēr vēl aizvien ir aktuāla reģionu atšķirības problēma. Lielākais bezdarba līmenis Latvijas reģionos no 2010.-2018. gadam bijis Latgales reģionā, savukārt viszemākais bezdarba līmenis bijis Pierīgas reģionā. Rīgas un Pierīgas reģionos bezdarba līmenis no 2016.-2018. gadam bijis vismaz 2 reizes mazāks nekā Latgales reģionā. Uzņēmumu koncentrācija reģionos ir viens no galvenajiem iemesliem augsta bezdarba līmenim atsevišķos reģionos. Tā kā lielākais bezdarba līmenis no 2010. – 2018. gadam ir Latgales un Zemgales reģionos, tad uzņēmumu skaits uz 1 000 iedzīvotājiem vismazākais ir tieši šajos reģionos.
Latvija atrodas uzplaukuma fāzē, jo pieaug ražošanas apjomi (secināms pēc IKP datiem), uzlabojas nodarbinātības situācija, rodas inflācija. Tomēr palielinās iedzīvotāju ienākumi un uzņēmumu peļņa, kas sekmē investīciju pieaugumu.
…
Jau pagājuši vairāki gadi kopš krīzes beigām, un Latvijai beidzot būtu jāpiedzīvo uzplaukuma fāze – visu makroekonomisko lielumu palielināšanās jeb uzlabošanās. Darbā tiks pētīti galvenie makroekonomiskie rādītāji, pamatojot statistikas datus ar ekspertu viedokļiem: • IKP dinamika; • ārējā tirdzniecība: eksports un imports; • PCI un inflācija; • Bezdarbs un nodarbinātība. Latvijā ir vērojams savdabīgs process – līdzīgi kā attīstītajās Eiropas valstīs pasliktinās demogrāfiskā situācija, bet tautsaimniecības izaugsmes tempi ir augsti. Īstermiņā šādu izaugsmi nodrošina aktīvāka iedzīvotāju iesaistīšanās jeb nodarbināšana un lielāka iekārtu noslogotība, bet ilgākā periodā, lai uzturētu augstus attīstības tempus, būtu jāveic mērķtiecīgi pasākumi produktivitātes celšanai. Šādā situācijā rodas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība, pastāv liels pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, toties šis pieprasījums netiek apmierināts ar piedāvājumu.