Komunikācijas vēsture.
Mediju pirmsākumi Latvijas vēsturē
Mūsu valsts savā pastāvēšanas laikā ir gājusi cauri dažādiem posmiem. Tie ir bijuši gan grūti laiki, gan ne tik grūti, taču neatkarīgi no tā apkārtējā sabiedrība vienmēr ir vēlējusies uzzināt par jaunumiem, likumiem un prasībām valstī. Par to vienmēr rūpējušies ir mediji. Jau 17.gs. (1680. gadā) Rīgā tika izslaists viens no pirmajiem laikrakstiem – „Rigicsche Montags” („Rīgas Pirmdiena”). Ar laiku klajā nāca ar vien jauni laikraksti. Jau 1768. gadā iznāca laikraksts „Latvijas Arste”. Šai presei tika izteiks ļoti oficiāls raksturs. Pārsvarā tika publicēti tikai reliģioza rakstura jautājumi, aktuāli notikumi Latvijā un Pasaulē, dažādi jauni likumi un rīkojumi, kas tika ieviesti valstī. 18.gs presei Latvijā bija ļoti stingri izteikts latviskais raksturs, tomēr visus šos izdevumus pārstāvēja vāciešu likumi. Presei bija aptveroša cenzūra. 19.gs. sākumā Latvijā bija pieejami vairāk kā 50 izdevumi un tie visi iznāca latviešu, krievu un vācu valodā. Šajā laika periodā presei bija trīs galvenās funkcijas – izglītojoša, informatīva un propogandiska. 19.gs otrajā pusē presē parādijās divi jauni preses veidi – publicistika un dzeja. Šajā laikā valdīja uzskats, ka cilvēki, kas lasīja presi bija inteliģenti un izglītoti.
