„Padevīgs ķermenis ir tāds, ko var pakļaut, ko var izmantot, pārveidot un uzlabot.”1 Padevības shēmas bija raksturīgas 18. gadsimtam, un visa cilvēka dzīve bija mērķēta uz to, lai cilvēks kļūtu vadāms līdzīgi kā mašīnas. Vara ir tā, kas pakļauj ķermeni. Šajā nodaļā autors runā par neskaitāmiem aspektiem, kuros atklājas padevīga ķermeņa veidošana.
„17. un 18. gadsimta laikā disciplīna kļuva par galveno kundzības formulu.”2 Ja agrāk disciplīna nozīmēja pakļaušanos, kas izpaudās verdzības laikos, tad tagad autors runā par disciplīnu, kurā apvienojas gan pakļaušanās, gan derīgums un spējas, ko cenšas maksimāli palielināt. Lai realizētu disciplīnu un tādējādi radītu padevīgu ķermeni, uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajām detaļām. Mūsdienu humānisma cilvēka veidošanās process notiek pamazām, tas ir kaut kas līdzīgs debesskrāpja celšanai – sākotnēji ieliek pamatus, tad ceļ pirmo stāvu, tad otro utt. …
