Citreiz es jūtos vientuļa pūlī, un neliekos pieņemta no citu cilvēku attieksmes. Pēc sava noskaņojuma, izvēlos – esmu neiederīga, vai arī redzu lietas, kas bez manis nenotiktu, un to , ka mājās esmu gaidīta, ir daži labi draugi un ir arī individualitāte, kas ir kā dimants, mirdzošs un ievērojams. Es ieteiktu sev līdzīgajiem, kas lauž ceļu uz nākotni nenolaist rokas, jo tas ir nākotnes rūdījums. Un centīsimies spīdēt līdz galam, kaut arī tas būtu, rokas stiepiena attālumā, jo bez centības, kas īstenībā ir modificējusies ticība, arī nekas nenotiks! …
