Lasot “Zelta vālodzi”, sevī sajutu tādu kā vieglumu, jo jebkurā dzejolī mīt tāds kā miers, neparasts dabiskums, vārdi tik plūstoši, tik viegli saprast un uztvert apslēpto, jāsaka viegli saprotamo domu. Var ievērot, ka A. Eglītis bija ļoti liels dabas mīļotājs, daba viņa dzejā ir kā saplūstoša ar cilvēku, daba ir neatņemama sastāvdaļa cilvēkam, jo daba un cilvēks ir veselums, ko harmoniskā saskaņā savieno dzīvība. …
