Kolektīvās identitātes rāmējums portālu rakstos: valodas referenduma analīze

Noslēguma darba ietvaros veicu nelielu pētījumu, kurā ar kontentanalīzes palīdzību aplūkoju 2012. gadā notikušā valodas referenduma atspoguļojuma rāmējumu apollo.lv, tvnet.lv un delfi.lv rakstos, laika posmā no 11. līdz 18. februārim, kad nobalsošanai tika nodots jautājums par grozījumiem Satversmē, kas paredzēja otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Analīzes mērķis bija noskaidrot, kā žurnālistu rakstos, ar rāmējumu palīdzību, tiek pausta piederība vai nostāja par labu konkrētai identitātei.
Šajā laika posmā kopā tika publicēti 260 raksti, no kuriem 133 raksti publicēti portālā tvnet.lv, apollo.lv 81, delfi.lv 46 raksti. Šeit vērojama konkurence starp tvnet.lv un apollo.lv ziņu publicēšanas ātruma ziņā. Izteikti mazāk rakstu ir delfi.lv, kas skaidrojams ar atšķirīgu mediju politiku. Delfi.lv ziņu saturs un atveide atšķiras, jo šo mediju patērē gan latvieši, gan krievi, proti, raksti, kas publicēti latviešu valodā tiek tulkoti krievu valodā un publicēti rus.delfi.lv. Ja pievēršas rakstības stilam un satura atveidei, tad tvnet.lv piedāvātās ziņas bija salīdzinoši garas un piedāvāja visu iespējamo saturu, kas no vienas puses sniedz plašu informācijas klāstu, no otras puses, netiek izvērtēts, kura informācija ir ziņas vērta. Apollo.lv salīdzinājuma visvairāk paši veido ziņu saturu, kas ziņai sniedz dziļāku apskatu. Savukārt delfi.lv piedāvātās ziņas bija salīdzinoši visīsākās, tajās tika publicēta svarīgākā informācija.
Pārsvarā mediju saturu veido ziņu aģentūru raksti (leta; bns), tos papildina gan konkrētā medija žurnālistu raksti, gan lasītāju raksti (aculiecinieks, mobilais reportieris).
Pamatā medija piedāvātais saturs bija informatīvs, lasītājiem tika sniegta informācija par gatavošanos vēlēšanām, iecirkņu darbalaiku, balsošanas kārtību, vēlēšanu norisi, jaunākajiem rezultātiem. Referenduma norise tika pakāpeniski atspoguļota, tai bija savs ievads, iztirzājums un nobeigums. Visos portālos papildus jaunākajai informācijai tika publicēti atgādinājumi, par ko ir šis referendums, kādus Satversmes pantus tas varētu grozīt.
Mediji piedāvāja arī viedokļu līderu un amatpersonu viedokļus, kas reizē bija gan izglītojoši un uz balsošanu mudinoši, gan izklaidējoši. Visbiežāk medijos tika publicēti referendumā iesaistīto pušu viedokļi, proti, V. Lindermana, V. Dombrovska, N. Ušakova, R. Dzintara u.c. Tika veidota vesela aģitācijas rakstu sērija, kur tika izmantoti sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļi, lai aicinātu cilvēkus iet un izteikt savu viedokli referendumā aizstāvot latviešu valodas statusu. Šādi cilvēku vidū bija gan dziedātāji, gan aktieri, gan rakstnieki, gan sportisti u.c.
…