-
Latvijas makroekonomiskais stāvoklis un iespēja to stabilizēt
Pakāpeniskais inflācijas samazinājums gada gaitā joprojām atspoguļosies pozitīvā gada vidējā inflācijā šogad, kas tiek prognozēta 3.6% līmenī, tomēr jau divus mēnešus – oktobra un novembra datos – varam vērot vispārējo patēriņa cenu kritumu gada izteiksmē.
Ekonomiskās aktivitātes kritums un ražotāju cenu samazinājums liek prognozēt, ka patēriņa cenas turpinās sarukt arī tuvākajā nākotnē. Deflācija varētu būt vērojama visu nākošo gadu – 2010.gada vidējais cenu kritums sagaidāms -3.8% līmenī. Atjaunojoties mērenam importa cenu pieaugumam, kā arī nedaudz vēlāk – ekonomiskajai aktivitātei arī iekšzemē, pie pavisam nelielas inflācijas atgriezīsimies jau 2011. gada beigās. Arī pēdējo mēnešu inflācijas gaidas turpmākajam 12 mēnešu periodam atkal kļuvušas pozitīvas. Tas norāda uz iedzīvotāju gaidām, ka patēriņa cenu kritums nebūs ilgstošs.
Katrai prognozei ir savi riski, un šīs inflācijas prognozes gadījumā vērts piebilst, ka vidējā termiņa riski tai kopumā ir sabalansēti. Nozīmīgi lejupvērstie riski saistīti ar tālāku iedzīvotāju ienākumu mazināšanos un samērā augsto bezdarba līmeni, kas turpinās negatīvi ietekmēt iekšzemes patēriņu. Galvenie augšupvērstie riski saistīti ar pasaules energoresursu un pārtikas cenu attīstību: globālās ekonomikas atveseļošanās ietekmē pasaules energoresursu un pārtikas cenas varētu augt straujāk, nekā prognozēts, kas palielinātu spiedienu uz cenu pieaugumu Latvijā.…
Kopš 2009.gada sākuma Latvijas eksportētāju tirgus daļas ārvalstu tirgos pakāpeniski pieaug (īpaši Igaunijā un Krievijā). Diemžēl Krievijā pieaug protekcionisma risks, kas var apdraudēt mūsu eksportu. ES27 ietvaros Latvijas eksportētāju tirgus daļas ir saglabājušās stabilas, un arī turpmāk ES27 būs galvenais Latvijas eksporta tirgus. Nedaudz straujāka pasaules ekonomikas atveseļošanās, vietējo izmaksu kritums un rūpniecības konjunktūras uzlabošanās, ļauj prognozēt divciparu pieaugumu nominālajam eksportam, t.i. 2010.gadā par 9-11%, 2011.gadā par 11-13%. Importa sarukums, ko virza vājš privātais patēriņš, investīciju kritums un krājumu samazināšana, dažādās preču grupās ir bijis vienmērīgāks. 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā importa apjomu kritums bija ievērojami krasāks nekā iekšzemes pieprasījumam, turklāt nepietiekamās likviditātes dēļ uzņēmumi 2009.gada laikā mazināja krājumus, atsakoties no importa. Ņemot vērā iepriekš apsteidzošu importa kritumu, uzskatām, ka strauja importa krituma vairs nebūs un tā apjomi ir tuvu to zemākajam līmenim. Lai gan iekšzemes pieprasījums turpinās samazināties, importu balstīs pieprasījums pēc starp-patēriņa un kapitāla precēm (īpaši eksporta nozarēs, kurās mēs progno-zējam spēcīgāku pieaugumu). Tādējādi importa kāpums, visticamāk, atsāksies ātrāk, nekā prognozēts iepriekš.
