Valsts fiskālais stāvoklis

Tautsaimniecības attīstību mūsdienās var būtiski ietekmēt valsts ar savu monetāro un fiskālo politiku. Nozīmīga vieta valsts ekonomiskās politikas realizēšanai ir valsts budžetam, tā ienākuma daļas veidošanas procesam un izlietošanas virzieniem. Prasmīgi veidojot valsts budžeta līdzekļus, var gan paātrināt ekonomisko izaugsmi, gan mīkstināt nepieciešamības gadījumā negatīvos procesuss tautsaimniecībā. Lēmumi valsts izdevumu un nodokļu sfērā veido valsts fiskālo politiku.
Darba mērķis ir iepazīties ar valsts fiskālo stāvokli pēdējos gados.
Darba uzdevumi ir: aplūkot valsts fiskālo politiku, iepazīties ar valsts budžetu, parādiem, ieņēmumiem un izdevumiem pēdējo gadu laikā, tas viss kopā parāda valsts fiskālo stāvokli.
Fiskālā politika ir valsts izdevumu un nodokļu sistēmas izmantošana makroekanomikas pamatmērķu nodrošināšanai. Fiskālā politika ir valsts finansu politikas sastāvdaļa, jo bez tās finansu politikā vēl ietilpst monetārā jeb kredītu un naudas politika, kas kontrolē naudas apgrozību.
Fiskālās politikas galvenais uzdevums - ekonomikas stabilizācija dažādu negatīvu parādību tautsaimniecībā, tādu kā ekonomisko resursu nepilnīga izmantošana vai palielināts pieprasījums pēc tiem, pārvarēšana. Daudzu attīstīto valstu pieredze rāda, ka saprātīgi veidota ekonomiskā politika ļauj sekmīgi iekļauties vispasaules saimniecībā. Tādēļ ekonomikas valsts regulēšanai un tostarp fiskālajai politikai mūsu apstākļos ir liela nozīme.
Latvijā tiek īstenota tāda fiskālā politika, kas nodrošina līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti. Valdības mērķis ir nodrošināt budžeta deficītu, kas nepārsniegtu 3% no IKP, bet vidējā termiņa periodā – bezdeficīta budžetu.
Kopš 1996. gada, izņemot 1999. gadu ( fiskālā situācija 1999. gadā atspoguļoja Krievijas krīzes sekas), valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts Latvijā ir bijis zemāks par Māstrihtas līgumā pieļautajiem 3% no IKP ( skat. 1. tabulu).…