Kontinenti saduras un ‘berzējas’ cits gar citu, bet Zemes dziļākajos slāņos ‘burbuļo’ karsti, izkusuši ieži. To milzīgais spēks veido kalnus, kas sasniedz pat 8 km augstumu. Daudzi kalni joprojām veidojas, turpretī tie, kas radušies tālā senatnē, lēnām sadrūp. Daži kalni ir aprimušies vulkāni, kurus veido sacietējusi lava, kas sakrājusies izvirduma laikā. Kalni ir arī okeāna dibenā un uz citām planētām. Visaugstākais zināmais kalns atrodas uz Marsa, tas ir trīs reizes augstāks par Džomolungmu.Uz zemes ir divas milzīgas kalnu grēdas: Klinšu kalni un Andi stiepjas caur Z-Ameriku un D-Ameriku, bet varenie Himalaji, Alpi un Atlasa kalni šķērso Ziemeļāfriku, Āziju un Eiropu. Šie kalni ir ‘jauni’,jo veidojušies pēdējo 50 miljonu gadu laikā. Citas kalnu grēdas piem., Urāli Krievijā ir daudz vecāks un zemāks. Urāli sāka veidoties vairāk nekā pirms 200 milj. Gadu, un erozija tos ir nodeldējusi…
