Ierobežotās pārtikas dēļ pianistam nācās badoties vairākas dienas līdz bija spējīgs atrast kaut ko ēdamu. Aktieris, Adrians Brodijs, kas atveidoja pianistu filmnēšanas laikā zaudēja 14 kg, kas filmas gaitā bija manāms, ļaujot vēl vairāk noticēt stāstam un savām acīm redzēt briesmīgo vēstures notikumu. Filmas beigās ir arī novērojama cilvēcība arī no vācu kapteiņa puses, kurš jau pašās kara beigās atrod pianistu mājā, kur vācieši pirms atkāpšanās iekārtojuši štābu. Kapteinis liek Špīlmanam piesēsties pie klavierēm un nospēlēt kaut ko, lai pierādītu, ka viņš pa tiešām ir pianists. Mūzika izglāba Špīlmana dzīvību, saviļņotais kapteinis palīdz viņam izdzīvot līdz vāciešu atkāpšanās brīdim. Vēlāk, kad krievi bija sagūstījuši vācu karavīrus šis pats kapteinis lūdza, lai tiek uzmeklēts pianists, lai varētu viņam atlīdzināt. Palīdzība nāca par vēlu, jo vācu gustekņi jau bija prom, kad Špilmans saņēma ziņu.
Vladislavs Špīlmans nodzīvoja Varšavā līdz pat 2000. Gadam un mira 88 gadu vecumā.
…
