Sabiedrībā ir izveidojušies divu veidu tipi – individuālais un masu. Manuprāt, mūsu sabiedrībā individualitāte ir ļoti izplatīta. Ar “individuālajiem tiltiem” šeit saprotam sabiedrību kopumā. Mēs it kā esam liels kopums, bet tanī pašā laikā “katrs par sevi”, tātad individuāls.
Pieaugošā individualizācija daudzus cilvēkus vedina atteikties no rūpēm par citiem un absolutizēt savu dzīves pasauli. Ir apdraudēta tādu cilvēktiesību atzīšana, kas katram piešķir viņa pašvērtību, jo viņš ir cilvēks, neatkarīgi no sasniegumiem un derīguma. Esot individuāls, tiek apdraudēta ģimene, kura kā stabils cilvēku kopības kodols arvien mazāk spēj veikt savu uzdevumu. Jo katrs vēlas dzīvot par sevi un būt neatkarīgs, neveidojot ģimeni, dzīvojot patstāvīgi un apgalvojot, ka tā šis cilvēks sevi pilnveido un attīsta sabiedrībā daudz sekmīgāk. Šim indivīdam nav nepieciešama otra cilvēka palīdzība. …
