Dzejolim ir īpatnēja panta forma – trīsrinde ar vienu vārdu pēdējā vārsmā, kas ir ļoti spēcīgs un nozīmīgs. Tas, nespēj neietekmēt dzejoļa ritmu, kas ir emocionāls un ļoti satraukts. Kompozīcija liecina par apzinātu notikumu secību, kas veido dzejoļa noskaņu.
Dzejolī ir liriskais „es”, kas ir nepārtrauktu pārdzīvojumu un domu skarts, liriskā „es” māte – mūžīga spēka devēja un atbalsta plecs, pastāvošā vara – barga, nepieņemama un netaisnīga.…
