Savā darbā Kants mēģina atbildēt uz jautājumu – kas ir metafizika un vai tā var būt par zinātni? Pēc Kanta domām, visai metafizikas sistēmai ir jābūt četrām daļām – ontoloģijas, fizioloģijas, kosmoloģijas un teoloģijas. Ontoloģija pēc Kanta ir mācība par esamības vispārīgiem principiem, fizioloģija- mācība par dabu, kas ietver sevī fiziku un psiholoģiju, kosmoloģija ir mācība par pasauli kopumā un teoloģija – mācība par Dievu.
Jebkuri spriedumi pēc Kanta aizsākas no pieredzes, taču neaprobežojas ar to, daļa no mūsu spriedumiem rodas no izziņas spējām, tādus spriedumus varētu nosaukt par pirms spriedumu vai aprioriem. Empirisks spriedums ir vienreizīgs un tieši tāpēc to var nosaukt par gadījuma spriedumu, kas nav atkārtojams.
Runājot par metafizisku izziņu Kants raksta tā: „Metafiziskai izziņai jāsatur tikai apriori spriedumi, to prasa tās avotu savdabība...1”…
