Ekonomiskās sistēmas maiņa
Staļinu neapmierināja ‘’jaunā ekonomiskā politika’’, jo tā deva cilvēkiem pārāk lielu rīcības brīvību.
Psrs pakāpeniski tika ieviesta centralizēta plānveida ekonomika.
Nacionalizēja visus uzņēmumus un bankas.
Tika uzsākta zemnieku saimniecību apvienošana – kolhozos.
1929. gadā sākās masveida kolektivizācija.
Zemniekiem piespiedu kārtā bija jāstājās kolhozos un jāatdod lauksaimniecības inventārs un lopi.
Labības eksports pieauga.
Lauksaimniecības ražošana samazinājās.
Daudzviet zemniekiem atņēma pēdējo.
Sākās bads, tomēr pat lielākajos bada gadījumos, netika samazināti graudu eksporta apjomi.
Industrializācija
Industrializācija virzijās uz priekšu.
Uzmanība tika pievērsta smagajai rūpniecībai – ogļu,dzelzs un naftas ieguvei. tērauda un elektrības ražošanai.
Uzņēmumi tika apgādāti ar ārzemēs pirktām iekārtām, taču atdeve nebija pietiekama, jo trūka profesionāli sagatavotu strādnieku.
Nemākulība tika novērota visos uzņēmumos.
Pakāpeniski psrs rūpnieciskā ražošana ievērojami pieauga.
No agrāras valsts tā kļuva par industriālu valsti, tomēr tas notika uz zemnieku rēķina, izmantojot nežēlīgas iebiedēšanas metodes.
…
