-
Neatkarības atjaunošana 1990.gada 4.maijā
| Nr. | Chapter | Page. |
| Kas ir Latvijas neatkarības atjaunošana? | ||
| Kas ir 4.maijs? | ||
| Kas notika 1990.gada 4.maijā? | ||
| Ko 4.maijs deva Latvijai? | ||
| Deklarācija par neatkarības atjaunošanu | ||
| Deklarācija | ||
| Deklarācijas sagatavošana | ||
| Deklarācijas pieņemšanas nozīme | ||
| Galvenie notikumi | ||
| Konstitūcijas darbības atjaunošana | ||
| Satversmes darbība pārejas periodā | ||
| Satversmes darbības apturēšanas vērtējums | ||
| Pārejas perioda vērtējums | ||
| “Pārejas perioda” beigas | ||
| Satversmes nozīme | ||
| Satversmes būtība | ||
| Iekārtas un Satversmes darbības atjaunošana | ||
| Valsts iekārtas attīstība – grozījumi Satversmē | ||
| Valsts iekārtas attīstība – regulējuma ievērošana | ||
| Valsts iekārtas attīstība – izpildvara | ||
| Valsts iekārtas attīstība – tiesu vara | ||
| Valsts iekārtas attīstība – suverēnā vara | ||
| Valsts iekārtas attīstība – citi demokrātijas instrumenti | ||
| Valsts iekārtas attīstība – cilvēktiesības | ||
| Valsts iekārtas attīstība – simboli | ||
| Kopsavilkums |
Valsts iekārtas attīstība - simboli
Satversmes 4. pants latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu un nosaka, ka Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru
Kopsavilkums
4. maija Deklarācija - viens no neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanas svarīgākajiem konstitucionālo tiesību aktiem
1990. gada 4. maijā Latvija izšķīrās par atvadīšanos no PSRS
1991. gada 21.augustā pieņemtais konstitucionālais likums noteica, ka Latvijas Republikas valstisko statusu nosaka Satversme
Latvijas valsts iekārta atjaunota pilnībā 1993. gada 6. jūnijā
Satversmes mērķis - reglamentēt Latvijas valstiskumu, nosakot konstitucionālos principus un vērtības
Kas ir viens no nozīmīgākajiem valstiskuma simboliem demokrātiskā valstī?
Konstitūcija
Ministru kabineta noteikumi
Likumi
Kas pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”?
Ministru kabinets
Latvijas PSR Augstākā padome
Latvijas tautas fronte
…
Latvijas neatkarības atjaunošana - process,kura laikā Latvija atguva savu valstisko neatkarību,atbrīvojoties no Padomju Sociālistiko Republiku Savienības (PSRS) okupācijas režīma. 1918.gada 18.novembris un 1990.gada 4.maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. 18.novembrī mēs svinam Latvijas dzimšanas dienu,tāpēc var teikt,ka 4.maijs Latvijai ir tāda kā otrā dzimšanas diena. 4.maijs Latvijai ir zīmīgs datums. Tas asocējas ar Baltā galdauta svētkiem. (Pulcējoties pie svētku galda jāliek visskaistākais, bāltākais galdauts. Viņš arī norāda ,ka tas ir pašapziņas un lepnuma simbols,vienojošais elements,kas aicina cilvēkus sanākt kopā.) Neatkarību atbalstošajiem spēkiem 1990. gadā izdevās iegūt vairākumu Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākajā Padomē (LPSR AP) un īstenot konstitucionālu valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. 1991. gadā tika atgūta politiskā neatkarība un īsā laikā, līdz 1993. gada sākumam, arī ekonomiskā neatkarība. Lai atjaunotu Latvijas valstisko neatkarību, tika izskatītas divas alternatīvas – starptautiski tiesiskais un konstitucionālais ceļš. Tiesiskā ceļā - lielāks uzsvars tiktu likts uz starptautisko organizāciju iesaisti un 1940. gadā okupētās Latvijas Republikas (LR) pilsoņu un to pēcnācēju starptautiskas prasības iesniegšanu par neatkarības atjaunošanu Konstitucionālajā ceļā – uzsvars tika likts ,lai neatkarību atjaunot, izmantojot PSRS spēkā esošās likumdošanas normas un likumu pieņemšanas kārtību. Risks bija abos gadījumos. Kāpēc bijis vajadzīgs šis “konstitucionālais kūlenis”: 3. punktā pateikt, ka visā Latvijas teritorijā tiek atjaunota 1922. gada Satversmes darbība bet 4. punktā norādīt, ka “Līdz Satversmes jaunās redakcijas pieņemšanai apturēt... Satversmi, izņemot tos pantus, kuri nosaka Latvijas valsts konstitucionāli tiesisko pamatu un kuri saskaņā ar Satversmes 77. pantu ir grozāmi tikai ar tautas nobalsošanu...” 1996. gadā nodibināta Satversmes tiesa Satversmes tiesas kompetence - parlamenta un valdības izdotu normatīvo aktu un lēmumu konstitucionalitātes izvērtējums (85. pants) Tiesu varas uzdevums - gādāt, lai, spriežot tiesu, tiktu garantēta Satversmes normu, likumu un citu normatīvo aktu īstenošana, vispārējo tiesību principu ievērošana, kā arī aizsargātas cilvēktiesības
