-
Stinguma krampji
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| Klīniskā aina | 4 | |
| Ārstēšana | 5 | |
| Profilakse | 7 | |
| Izmantota literatūra | 8 |
Profilakse
Stinguma krampju profilakse daudz nozīmīgāka nekā ārstēšana, To sevišķi parāda karalauka ķirurģijas pieredze. Izdala stinguma krampju specifisko (aktīvo, pasīvo) un nespecifisko profilaksi. Kā aktīvās, tā arī pasīvās specifiskās profilakses mērķis ir paaugstināt organisma imunitāti pret tetāna eksotoksīnu.
Specifiskā profilakse nepieciešama visos gadījumos, kad traumatiski bojāta āda vai gļotādas, kā arī apsaldējumu un apdegumu gadījumos (PSRS veselības aizsardzības ministrijas pavēle Nr.459 1968.g. 10. VI). Jāizdara ne tikai pasīvā, ber arī aktīvā imunizācija.
Antitetāna seruma profilaktiskā deva ir 1500 – 3000 DV. Visefektīvākā ir injekcija pirmajās stundās pēc ievainojuma. Ja serums nav ievadīts pirmajā dienā, tas tomēr jāievada vēlāk. Pierādīts, ka imunizācija ar antitetāna serumu nav noturīgi un pēc 10 dienām jāatkārto.
Aktīvo imunizāciju izdara ar tetāna anatoksīnu (novājināts tetāna toksīns), kas zaudējis toksicitāti, bet spēj izraisīt antitoksīna izstrādāšanos organismā. Anatoksīnu ievada 3 reizes (vienu reizi 1ml un divas reizes pa 1,5 ml ar 3 nedēļu intervāliem).Pēc aktīvas imunizācijas antivielas saglabājas 2 gadus un ilgāk. Aktīvo imunizāciju mūsdienās izdara ne tikai armijā, bet arī skolās, bērnudārzos, rūpnīcās, kolhozos u.c. Līdz ar to antitetāna seruma injekcijas bez īpašas vajadzības neizdara, lai izvairītos no anafilaktiskajam reakcijām. Lemt par to, vai injicējms tikai anatoksīns vai anatoksīns kopā ar antitēna serumu (1500 – 3000 Dv), var tikai pēc tam, kad noskaidrots , vai vispār un kad cietušais ir vakcinēts pret tetānu.
…
Stinguma krampji (tetanus) ir visbiežāk sastopamā akūtā specifiskās anaerobās infekcijas forma. Slimība bija pazīstama jau sirmā senatnē (pirms 2500 g.), taču tās infekciozais raksturs tika noskaidrots tikai 1884.gadā, kad N. Monastirskis un A. Nikolaiers atklāja stinguma krampju izraisītāju. Etioloģīja un patoģenēze: Stinguma krampjus izraisa anaeroba sporogēna nūjiņa (Clostridium tetani). Cl. Tetani kā saprofīts mīt cilvēka un daudzu dzīvnieku (aitu, liellopu u.c) zarnās. Ar fekālijām tetānnūjiņas nonāk augsnē, kur var ilgstoši saglabāties. Ar putekļu starpniecību tās nokļūst uz cilvēka ādas, apģērbā un apkārtnes priekšmetiem. Tādējādi pat sīkākie ievainojumi un ādas nobrāzumi saistīti ar inficēšanās risku. Stinguma krampjus biežāk sastop karalaukā, sevišķi pie šķembu ievainojumiem. Lielā Tēvijas karā stinguma krampjus novēroja 0,6 – 0,7 gadījumos uz 1000 ievainotiem . Miera laikā 80% saslimšanas gadījumu, novēro lauku rajonos (0,1 uz 10 000 iedzīvotajiem), 50% no tiem - bērniem vecumā līdz 17 gadiem. 80% gadījumu infekcijas attīstība saistīta ar sīkām sadzīves traumām, kuru dēļ cietuši nav griezušies pēc medicīniskās palīdzības.
Koledžas darbs.









