Secinājumi
1. Disleksija kā mācīšanās traucējums ir plaši izplatīta problēma, kam pēdējos gados tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Bērni ar diagnosticētu disleksiju un/vai citiem mācīšanās traucējumiem var mācību vielu apgūt integrēti vispārizglītojošās skolās.
2. Ja mācīšanās traucējumi tiek ignorēti, tas var novest pie tā, ka skolnieks ar laiku zaudē motivāciju mācīties un apgūt mācību vielu, kā arī pie zema pašvērtējuma.
3. Mācīšanās traucējumus, tajā skaitā arī disleksiju iespējams diagnosticēt jau savlaicīgi – pirmskolā vai sākumskolā. Svarīgs ir fakts, ka diagnosticēt drīkst tikai kvalificēts speciālists. Lai vispārizglītojošā skolā saņemtu dažādus atbalsta pasākumus, kas tiek nodrošināti bērniem ar mācīšanās traucējumiem, nepieciešams saņemt pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
4. Latvijā nodrošinātie atbalsta pasākumi bērniem ar mācīšanās traucējumiem realitāte nesniedz pilnvērtīgu atbalstu un nenodrošina veiksmīgu mācību vielas apguvi attiecībā pret pārējiem skolniekiem. Būtībā bieži vien atbalsta pasākumi tiek īstenoti uz pārējo skolnieku rēķina, tādejādi nereti iespaidojot arī darbu ar talantīgiem skolniekiem.
…
