Bērnu praktiskā psiholoģija pie mums, Latvijā, ir salīdzinoši jauna nozare. Tā pētī un skaidro konkrētā bērna attīstību, nevis sniedz vispārinātas patiesības.
Bērnība ir nozīmīgs periods personības tapšanā. Šajā laikā ieliktie pamati lielā mērā nosaka to, kāds bērns būs, kad izaugs liels. Šī virzība uz pieaugušo cilvēka pasauli ir likumsakarīga, un bērna attiecību organizēšana pieaugušo vidē ir ļoti svarīgs audzināšanas aspekts, it īpaši viņa pienākumu un tiesību jomā. Bērnu kategoriska ”nobīdīšana malā”, mūžīgie ”nemaisies pa kājām!” nesekmē pareizu attiecību veidošanos. Vecākajā pirmskolas vecumā bērnam jau jādod tiesības lemt kopā ar pieaugušajiem. Bērns pieaugušo vidē ir vērīgs un uzņēmīgs, jo visa viņa būtība taču ir virzīta uz nākotni, uz laiku, ”kad es būšu liels”. Jo bērns ir mazāks, jo tas ir svarīgāk tāpēc, ka viņš tiešāk un nekritiskāk uztver pieaugušo cilvēku izturēšanās modeli.
Bērnība cilvēka dzīvē ir periods, kad veidojas tās fundamentālās personības īpašības, kuras nodrošinās viņa psiholoģisko stabilitāti, pozitīvu pasaules uztveri, dzīvotspēju un mērķtiecību. Bērna ”dvēseles vācelīte” strādā nepārtraukti un, jo jaunāks viņš ir, jo svarīgāka ietekme ir tam, kas tiek ielikts šajā vācelītē. ”Personība ir kā vēsture, kurai ir gan sākums, bet nekad nav beigu.”…
