Uzskatu, ka liberālisma pamatā ir ļoti daudz mūsdienās svarīgu aspektu, kas palīdzētu veicināt veselīgāku savstarpējo vidi un vienlīdzīgāku attieksmi iedzīvotāju vidū. Manuprāt, sabiedrība nespēj pieņemt šos aspektus tāpēc, ka tie ir atšķirīgi no vispārpieņemtajām normām, kas ir citu politisko nostāju pamatā.
Arī Latvijas valdībā tas ir jūtams, jo ir daudzas partijas, kas sliecas uz liberālu nostāju, bet tomēr nav pilnīgi liberāli, piemēram, Vienotība, kas saglabā arī konservatīvisma principus. Domāju, ka tas arī palīdz sabiedrībai vieglāk pieņemt šo ideoloģiju, jo tā nav galēja. Kā min Latvijas politikas rakstu autori, ‘’liberālisms ir kaut kas svešs, Latvijai ārējs, nepazīstams, un ar tā ieviešanu nebūt nesokas tik viegli.’’ Tādējādi varam secināt, ka ir vēl tāls ceļš ejams, lai sabiedrība pieņemtu šos uzskatus.
Lai gan arī neesmu 100% liberālisma piekritēja, manuprāt liberālisma pamatā ir ļoti daudz svarīgu vērtību, kuras arī manāmi sāk tikt biežāk apspriestas sabiedrībā un ar vien plašāk kļūst par normu, tāpēc šai ideoloģijai ir potenciāls pastāvēt arī turpmāk. Tas ir atkarīgs, vai politiskajām partijām, kas pārstāv šo ideoloģiju izdosies pārliecināt opozicionārus, ka šie pamatprincipi ir jaunā norma un uz tiem būtu jābalsta turpmāka sabiedrības attīstība.
…
Pats jēdziens ‘’liberālisms’’ tiek skaidrots kā brīvdomīgs, brīvs bez aizspriedumiem, tāds, kas spēj saprast un respektē citu domas un jūtas. Liberālisma aizsākumi meklējami jau Eiropas kristīgajā kultūrā, tomēr kā politiska ideoloģija liberālisms galvenokārt attīstījies 18.gs. kā ideoloģija, kas kritizē pastāvošās un tradicionālās sociālās institūcijas. Tā veidojusies līdz ar nepieciešamību pamatot politisko varu – liberālisma ideoloģija paredz, ka valsts vara ir vienlīdzīgu indivīdu savstarpēji noslēgts līgums. Privātā ekonomiskā iniciatīva, brīva konkurence, ražošanas racionalizācija un augošais ražīgums ir liberālisma pamatprincipa valsts ekonomikā.
