Būt pieaugušam ir just atbildību pret sevi. Būt pieaugušam nozīmē, ka pienācis laiks skatīties uz visu kā kopainu, kā nesaraujamu dzīves gabalu, lenti, ko režisē. Tāpēc egoisms cēlāku mērķu vārdā piedodams. It īpaši, ja ar cēlu mērķi tiek domāts dzīvot savu dzīvi neatkarīgi no tā, ko teiks citi. Tā ir brīvība, pēc kuras bērnībā visi ilgojas. Un ledenes vairs nešķiet svarīgas. …
