Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli. Gandrīz visi ķīmiskie elementi spēj veidot oksīdus. Oksīdus iedala skābajos, bāziskajos un amfotērajos (kopā tie veido sāļus radošos oksīdus) un sāļus neradošajos oksīdos.
Ūdens ir plaši sastopams caurspīdīgs šķidrums, kuram nav ne garšas, ne smaržas. Tā ir ķīmiska viela, kura ir visas dzīvības pamatā. Visām mums zināmajām dzīvības formām ir vajadzīgs ūdens.
Oglekļa dioksīds (CO2) ir smaga, bezkrāsaina gāze ar nedaudz skābenu smaržu un garšu. Tā veidojas visu oglekli saturošo vielu degšanas procesos.
Tas piedalās arī fotosintēzē:
6CO2 + 6H20 -> 602 + C6H12O6
Oglekļa dioksīds nelielos daudzumos ir sastopams zemes atmosfērā. Palielināta oglekļa dioksīda koncentrācija izraisa siltumnīcas efektu. Lielākā daļa atmosfērā nonākušā oglekļa dioksīda tur nonāk sadedzinot oglekli saturošu kurināmo un no vulkāniem. …
