-
Akcelerācija
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Akcelerācija | 3 |
| 2. | Akcelerācijas cēloņi | 4 |
| Izmantotā literatūra | 7 |
Mūsu gadsimtā daudzās pasaules valstīs notiek regulāri antropometriskie mērījumi. Zinātnieki iegūtie dati rāda, ka lielākajā daļā zemju, it īpaši ekonomiski augsti attīstītās valstīs, cilvēkiem palielinājušies fiziskās attīstības rādītāji.
Ir noskaidrots, ka akcelerācija sākas jau embrionālajā periodā. Pēdējos gadu desmitos jaunpiedzimušo augums vidēji pagarinājies par 1,8 cm. Palielinājies arī zīdaiņa svars, galvas un krūškurvja apkārtmērs, plecu platums. Notiek intensīvāka augšana bērna un pusaudža vecumā. Mūsdienu jaunieši ātrāk kļūst fiziski pieauguši. Senāk cilvēki auga līdz 20 – 22 gadiem, turpretī tagad augšana beidzas 18 – 20 gadu vecumā. Kaut gan augšana agrāk apstājās, tomēr intensīvākas augšanas rezultātā cilvēki ir kļuvuši garāki un smagāki.
19. gs. beigās ik pēc 10 gadiem bērna vidējais augums kļuva par 0,3 cm lielāks, bet 20. gs. vidū – jau par 1,0 cm un vairāk. Bērni ir kļuvuši ne vien garāki un smagāki, bet proporcionāli ir palielinājušies arī citi ķermeņa izmēri – roku un kāju garums, pēdas lielums. …
Akcelerācija - cilvēka pāragra attīstība. Vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu fiziskā un/vai (retāk) psihiskā attīstība. Šādas attīstības pamatā var būt individuāls attīstības temps vai īpaši organizēti papildu attīstības pasākumi. Fizisko attīstību paātrina labvēlīgi dzīves apstākļi, pareizs dzīves veids, medicīniskā aprūpe un citi faktori. Garīgo attīstību paātrina daudzveidīgie informācijas avoti. Zinātnieku pētījumos iegūtie dati parāda, ka tieši ekonomiski augsti attīstītajās valstīs, cilvēkiem palielinājušies fiziskās attīstības rādītāji.
