Identitātes un pretrunas likums

Loģika ir zinātne par jēdzienu un spriedumu uzbūvi un to savstarpējām likumsakarībām. Teorētiskās un lietišķās pētniecības nozare, kas analizē īstenības vispārīgo struktūru, pētī patiesuma likumsakarības un izstrādā loģikas kārtulas.
Termini "loģisks" un "loģika" nav identi. Ar loģiskām lietu, procesu un parādību attiecībām (tātad ar loģiku plašākā nozīmē) mēs parasti saprotam to, ka šeit valda sakārtotība un stingri pamatota, secīga izvērstība gan plašumā, gan dziļumā. Šī sakārtotība ir ļoti daudzveidīga.
Domāšanas pareizību nosaka loģikas likumi- tie ir obligāti pareizas domāšanas priekšnosacījumi. Domāšanā valdošo likumu daudzveidību atklāj loģikas dalījums saturiskajā un formālajā loģikā.
Saturiskā loģika savukārt vēl ietver dialektisko loģiku, kurā darbojas vairākas būtiskas likumsakarības, kas nosaka domu gaitu no abstraktā uz konkrēto, domāšanas sistēmisko organizāciju utt.
Ir tādi loģikas likumi, kurus sauc par loģikas pamatlikumiem. Atšķirībā no pārējiem loģikas likumiem tie skar jebkuru domāšanas formu, gan jēdzienu, gan spriedumu, gan arī slēdzienu.
Loģikas pamatlikumi nosaka domāšanas svarīgākos vispārējos pamatprincipus- noteiktību, konsekvenci un pamatotību.
Tradicionāli ir pieņemts izdalīt četrus loģikas pamatlikumus- identitātes likumu, pretrunas likumu, trašē izslēgtā likumu un pietiekamā pamata likumu.…