-
Kultūras teoriju daudzveidība
| Nr. | Chapter | Page. |
| Evolucionistiskās teorijas (E. B. Tailors, H. Spensers) | 3 | |
| Bioloģiskās teorijas (Ž. A. Gobino) | 4 | |
| Psihoanalītiskais virziens (Z. Freids, K. G. Jungs) | 4 | |
| Funkcionālistiskais modelis (B. Malinovskis) | 6 | |
| Antropoloģiskā veseluma teorijas (L. Vaits, A. Krēbers) | 7 | |
| Ē. Fromma idejas kulturoloģijā | 8 | |
| A. Maslova kultūras teorija | 9 | |
| M. Vēbera uzskati | 9 | |
| K. Gīrca kultūras interpretācija | 10 | |
| Kultūras semiotiskā interpretācija | 11 | |
| Citātu konspekts | 12 |
Galvenā bija ideja par evolūciju virzienā no vienkāršākā uz sarežģītāko. Galvenais mērķis – radīt vienotu zinātni par cilvēku un kultūru. [1] Kultūras pētniecībā vēsturiski pirmais virziens jeb konceptuālā pamatsistēma (paradigma) radās, balstoties uz evolūcijas jēdzienu un koncentrējoties evolucionisma virzienā. Sāka nostiprināties viedoklis, ka arī cilvēku sabiedrībā atbalsojas evolūcijas principi un sabiedrības evolūcijas analīzei ir plašas zinātniskās perspektīvas. [4]
E. B. Tailors
Zinātnieks uzskatīja, ka visas kultūras parādības ir pielīdzināmas augu un dzīvnieku valsts parādībām, to attīstības procesam. Kultūras evolūcijā visas tautas, secināja E.B. Tailors, pakāpeniski sasniegs tādu pašu civilizētības līmeni kā Eiropā. Lielu vērību viņš veltīja kultūras garīgajiem aspektiem – reliģijai, maģijai un paražām. [1] Kultūras evolūcija E. B. Tailora pārliecībā bija vēsturiski dabisku notikumu virkne. Analizējot etnogrāfisko materiālu, E. B. Tailors centās rekonstruēt cilvēces kultūras attīstības galvenos etapus. Tādi bija trīs: mežonības etaps, barbarisma etaps, civilizācijas etaps. Kultūra rodas tās pašorganizācijas rezultātā un sadalās vairākās sfērās, no kurām katra attīstās patstāvīgi. Tādējādi eksistē vairākas neatkarīgas evolūcijas līnijas: materiālā kultūra, garīgā kultūra, reliģija…
tiek apskatīta kultūra no dažādiem aspektiem un pusēm. Kultūras teoriju izvirzītāji un definētāji. Evolucionistiskās teorijas (E. B. Tailors, H. Spensers), Bioloģiskās teorijas (Ž. A. Gobino), Psihoanalītiskais virziens, Funkcionālistiskais modelis, Antropoloģiskā veseluma teorijas, Ē. Fromms, A. Maslovs, M. Vēbers, K. Gīrcs u.c.
