-
Merabs Mamardašvili
Mamardašvili filosofiskā darbība aizsākas piecdesmito gadu vidū Maskavas loģikas pulciņā, kura dalībnieki tiecās apziņu pētīt kā vēsturiski attīstošos organisku veselumu. Viņš bija padomju filosofijā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados viens no jaunatmes mīlētajiem filosofiem.
Mamardašvili filosofijas centrā ir apziņas fenomens un tā nozīme cilvēka, kultūras un izziņas tapšanā.
Mamardašvili miris 1990. gada 25. novembrī Maskavā
Filosofijas sākums ir principiāla nesapratne, tas nozīme, ka filosofijas sākumā ir uzdrošināšanās pateikt kaut vai pašam sev, ka es nesaprotu kādu ļoti vienkāršu vai sarežģītu lietu vai patiesību. Daudzi baidās atzīties tajā, jo domā, ka tiks nesaprasti, izsmieti vai kā savādāk tiks izstumti. Cilvēkam ir grūtāk iet pret citu viedokli, jo tam ir vajadzīgi savi argumenti, sava paša nostāja. Taču ir cilvēki, kam piemīt drosme atzīties, ka kaut ko neizprot, tā parādās īsos, īpašos mirkļos. …
Filosofs Merabs Mamardašvili dzimis 1930. gada 15. septembrī Gori. 1954. gadā pēc Maskavas Valsts Universitātes (MVU) Filosofijas fakultātes beigšanas sāk strādāt žurnālā Вопросы философии, 1961. gadā dodas uz Prāgu strādāt žurnālā “Pasaules un sociālisma problēmas”. Pēc atgriešanās PSRS no 1966.gada strādā dažādos institūtos, lasa lekcijas MVU Psiholoģijas fakultātē, Augstākajos scenāristu un režisoru kursos un citu brālīgo republiku pilsētās - Rīgā, Viļņā, Rostovā pie Donas, Tbilisi. Šīs lekcijas jeb sarunas (беседы), kā viņš tās devēja, arī ir viņa filosofiskā mantojuma nozīmīgākā daļa. Tie, kas dzirdējuši Mamardašvili lekcijas, stāsta, ka viņš esot bijis liels improvizācijas meistars. Mamardašvili filosofiskā darbība aizsākas piecdesmito gadu vidū Maskavas loģikas pulciņā, kura dalībnieki tiecās apziņu pētīt kā vēsturiski attīstošos organisku veselumu. Viņš bija padomju filosofijā septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados viens no jaunatmes mīlētajiem filosofiem.
