Evaluation:
Published: 12.11.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 1.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 2.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 3.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 4.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 5.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 6.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 7.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 8.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 9.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 10.
  • Research Papers 'Radio vēsture un attīstība Latvijā 20.gadsimta sākumā', 11.
Extract

Ievads
Vairāk nekā 100 gadus elektromagnētiskie viļņi tikuši izmantoti komunikācijai – sākot ar bezvadu telegrāfu līdz radio, televīzijai, satelītam, mobilajiem telefoniem un tagad – arī bezvadu tīkla tehnoloģijas.
Radio vēsture aizsākās 1888.gadā, kad Heinriha Herca eksperimenti, kuros viņš pierādīja elektromagnētisko viļņu eksistenci, ieinteresēja fiziķus visā pasaulē. Daudzi zinātnieki sāka meklēt iespējas, kā pilnveidot elektromagnētisko viļņu izstarotāju un uztvērēju.
1895.gadā itāļu inženieris Giljelmo Markoni, kurš teorētiski tiek uzskatīts par radio izgudrotāju, bez vadiem pārraidīja Morzes signālu 1,5 kilometru attālumā, bet 1896.gadā iesniedza patentu radiotelegrāfam. Bet praktiski radio izgudrotājs bija krievu fiziķis Aleksandrs Popovs, kurš 1895.gada 7.maijā (nedaudz pirms Giljelmo Markoni) Saktpēterburgā Krievijas fizikas un ķīmijas biedrības sēdē demonstrēja pirmo radiouztvērēju – kohereru. Bet viņš neiesniedza patenta pieteikumu.
Popovs neatlaidīgi turpināja pilnveidot uztvērēja un raidītāja aparatūru. Viņš izvirzīja sev uzdevumu – izgatavot iekārtu, ar kuru varētu pārraidīt signālus lielos attālumos. Pirmie radiosakari tika nodibināti tikai 250 metru attālumā. Nemitīgi uzlabojot savu izgudrojumu, Popovs drīz vien panāca, ka sakarus varēja nodibināt vairāk nekā 600 metru attālumā.
1899.gadā Melnās jūras flotes manevros radiosakari bija iespējami jau vairāk nekā 20 kilometru attālumā.
1901. gadā Popovs pārraidīja signālu starp diviem kuģiem aptuveni 150 kilometru attālumā, bet plašākā mērogā veiktie eksperimenti deva iespēju radiosignālu pārraidīt pāri Atlantijas okeānam.
1913. gadā izveidoja nerimstošo elektromagnētisko svārstību ģeneratoru, kas bija svarīgs posms radiosakaru attīstībā. Līdz ar to bija iespējams pārraidīt ne tikai telegrāfa signālus, kurus veidoja īsāki un garāki elektromagnētisko viļņu impulsi, bet arī runu vai mūziku.
1920. gadā ASV sāka raidīt pirmās komerciālās radiostacijas, kas bija paredzētas plašam klausītāju lokam. Eiropā pirmais šāds raidītājs bija BBC (Londona, 1922.gads).…

Author's comment
Atlants