Author:
Evaluation:
Published: 23.07.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Romantisms', 1.
  • Summaries, Notes 'Romantisms', 2.
  • Summaries, Notes 'Romantisms', 3.
  • Summaries, Notes 'Romantisms', 4.
Extract

Romantisma vispārīgās iezīmes. 18.beigas un 19.gs.sākums Eiropas kultūrā un arī literatūrā tiek dēvēts par romantisma laikmetu, un to var uztvert par sava veida protestu pret apgaismības laikmeta kultivēto intelektuālismu, prāta visspēcības pacelšanu uz pjedestāla un klasicisma estētikas ierobežojošo, sastingušo, kanonizēto raksturu. Pret feodālo aristokrātiju vērstās buržuāziskās revolūcijas nebija atrisinājušas laikmeta sociālās pretrunas, kā rezultātā aktivizējās jaunā paaudze, lai protestējošā formā meklētu esošajai situācijai savdabīgu risinājumu.
Romantisma strāvojumam nebija noteiktu programatisku dokumentu, kas ļautu formulēt šīs kustības mērķus un ceļus, kas ejami to sasniegšanai, tādēļ dažādos laika periodos un dažādās valstīs tas manifestējās atšķirīgās formās. Tomēr vairākas kopīgas iezīmes ļauj ieskicēt romantismam raksturīgos vaibstus. Vispirmām kārtām pēc romantisma filozofiskā teorētiķa F.Šellija domām tā ir cilvēka gara atbrīvošana, padarot to par neatkārtojamu individualitāti, kas apzinās savu pašvērtību, unikalitāti un spēju aptvert pasaules būtību. Romantiķi uzskatīja, ka cilvēka dvēsele pēc savas būtības ir neizsmeļams mikrokosms, ko caurauž dievišķais gars, un nonāca pie secinājuma, ka Universa lielo noslēpumu ikviens var meklēt un atrast pats sevī. Spilgts piemērs tam ir Bēthovens, kura mūzika izteica viņa paša jūtas un ilgas (pretstats - baroka dižie mūziķi - Bahs, Hendelis, kuri savus darbus komponēja Dievam par godu un bieži stingrā atbilstībā noteikumiem) Atšķirībā no racionālistiem romantiķi balstījās nevis uz prātu, bet uz jūtām, iekšējo pārdzīvojumu, savām fantāzijām. Mākslinieks radošajā darbībā jutās līdzīgs Dievam, spējīgs veidot pats savu domu un jūtu pasauli, ieliekot tajā savas ilgas pēc harmonijas, skaistuma dabā, cilvēkos un to savstarpējās attiecībās.
Romantiķi bija sava laika dumpinieki, jo noraidīja ikdienas dzīvi un esošo vērtību sistēmu, kaut arī pašu sapņi un ideāli reālu piepildījumu neguva. Romantiķiem parasti bija dziļa plaisa starp saviem ideāliem un dzīves realitāti…

Author's comment
Atlants