Pēc cilvēku izglābšanās Robs dodas atpakaļ uz universitāti, kur satiek Ibn Sīnā, kas ir izdzēris indi, un nodod Robam zināšanu materiālus. Vēsturiski viņš neizpildīja pašnāvību un nenomira Isfahānā, bet gan mira no kolikas, kad atradās Hamadānā, kur arī tika apglabāts.
Pašās filmas beigās uz mirkli stāsts atgriežas pie bārddziņa, kurš uzzina, ka Robs ir izveidojis slimnīcu Londonā, kas īstenībā bija kādu laiku vēlāk.
Galvenās filmas problēmas bija ar nepareizu vēsturisku personu atveidojumu kā Ibn Sīnā, Ala ad-Dunya, kā arī personu dzīvesgājuma neprecīzu attēlojumu, un ar dažādu kultūru un to īpatnību neprecizitāti. Vizuāli filma ir uzņemta ļoti iespaidīgi, un tā rada lielisku laika un vietas izjūtu, taču neprecizitātes scenārijā kopējo iespaidu pasliktina. Kopumā, neskatoties uz vēsturiskajām neprecizitātēm, man ļoti šī filma patīk, un es ieteiktu to arī citiem noskatīties, kā labi uzņemtu darbu ar interesantu stāstu.
…
