1817.gadā dzimtniecību atcēla Kurzemē. Zemnieki kļuva personīgi brīvi un 14 gadu laikā pakāpeniski ieguva tiesības pārvietoties savas guberņas robežās. Muižnieki turpretī izmantoja reformu sniegtās priekšrocības, paturot īpašuma visu zemi, arī to uz kuras atradās zemnieku mājas.4
Kurzemē tika padzīti vairāki tūkstoši zemnieku, šo procesu sauca par „māju spridzināšanu”.
Kurzeme attīstībā pārspēja valsti, kuras sastāvā ietilpa, zemnieku saimniecības šeit bija lielākas un modernākas nekā Krievijā, zemniekiem piederēja procentuāli vairāk zemes, landstrādnieku – kalpu darbs bija labāk apmaksāts.5
Kurzemes landtāgs bija deputātu sanāksme, bet ne visu bruņinieku sapulce kā Vidzemes un Igaunijas guberņās. Kurzemes bruņniecības landtāga darbība noritēja divās sanāksmēs – sagatavošanas jeb relācijas sanāksmē un galīgajā instrukciju sanāksme. …
