Tik daudz ir spriedelēts, runāts un pētīts, tik daudz ir padomu un ieteikumu dots, tik daudz ir analizēts šis dīvainais pusaudžu vecums. Liekas, visiem jau viss ir zināms, neko jaunu par to pateikt nav iespējams, tomēr katru reizi, sastopoties ar šo vecumu, pārdzīvojam kārtējo „kad mēs augām…” Nav viegli ar viņiem ne skolā, ne mājās. Taču ne tik bieži jautājam sev: kā tad ir viņiem?
Vispirms būtu jāapskata pusaudžu fiziskais raksturojums.
Šajā laikā cilvēks ļoti strauji aug. Zēni viena gada laikā var izaugt pat par 10 un vairāk centimetriem. Tas ir tā saucamais augšanas lēciens. Dažiem pusaudžiem asinsrites orgānu sistēma savā attīstībā netiek līdzi augumam, un viņiem var rasties asinsrites traucējumi (sevišķi galvas smadzenēs), kas izpaužas kā reiboņi, galvassāpes, ģībšana, sirdsdarbības ritma izmaiņas, elpas trūkums. Pēc kāda laika arī asinsrites orgānu sistēma galīgi nobriest un visas šīs sūdzības izzūd.
Pusaudžu vecumā strauji attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri un pastiprinās hormonu veidošanās. Sevišķi daudz veidojas dzimumhormonu, tāpēc pusaudžu ārējais izskats kļūst līdzīgs pieauguša cilvēka ārējam izskatam. Cilvēkam iestājas dzimumgatavība, parādās interese par pretējo dzimumu, tieksme patikt. Organismā trakojošā „hormonālā vētra” pusaudžus stipri uzbudina, nereti padara nervozus. Šim vecumam raksturīgas straujas garastāvokļa maiņas.
Pusaudža gadiem, tāpat kā jebkuram citam vecumposmam, ir raksturīga noteikta psihiskās attīstības situācija, kuru savstarpējās mijattiecībās un nosacītībā veido ārējo jeb sociālo attīstības nosacījumu un topošā cilvēka iekšējo fizioloģisko un psihisko norišu kopums.
…
